Vai nav jau jāpiesakās Greizajam kompasam (GK)? Vai tik mēs nenokavēsim pieteikšanos GK??? Drīz jau varēs pieteikties GK? Utt. utjpr. Nu, gluži kā ēzelīši no Šreka pulciņa biedri ar saviem jautājumiem nelika mieru atbildīgajam par dalību fantastiskajā TDA „Dardedze” organizētajā ikgadējā deju kolektīvu saliedēšanās orientēšanās pasākumā „Greizais kompass”. 16. augustā vispārējā histērija sasniedza augstāko pakāpi: “Tagad, tagad – piesakies, piesakies!!! Pieteikšanās GK atvērta!!! Nuuuu, vai pieteicies??!!!” Jā, mīlīši, viss kārtībā, pamanījāmies iesprukt to laimīgo pulciņā, kuri izcīnīja vietu traktorā, lai kopā ar vēl 29 deju kolektīviem dotos uz Ogres laukiem jo šā gada devīze ir – „Mēs no laukiem!”!

Kad smagākais paveikts, atliek izlemt mūsu pulciņam svarīgāko jautājumu – ko velkam mugurā?? Divas balvas par labākajiem tērpiem tomēr uzliek zināmus pienākumus. Pēc nogurdinošām diskusijām komitejās izlemjam, ka būsim lauku šarma esence – žurkas! Čaklās Džerika rokas sagādā pelēkas astes, Pirmās lēdijas krājumos atrodas pelēkas galvas, Rīgas humpalās strauji sarūk pelēku džemperu krājumi un mēs esam gatavi.

Tā nu pelēkās, pelēkās drēbēs tērpti, bruņojušies ar pelēku, pelēku šķidro sieru motivācijai, pelēkā, pelēkā 8. oktobra rītā ar pelēku, pelēku vilcienu ierodamies pelēkā, pelēkā Ogrē, kur mūs sagaida raibi raibais lauku pārstāvju pulks – Ķekavas vistas, liesmojošas aitas, teiksmaini dārzeņi un dažādi citi brīnumi. Protams, arī šogad organizatori bija pacentušies godam un pat sevi pārspējuši – krietni lielāks dalībnieku skaits un krietni “samudrītākas” mīklas, pēc kurām atrast kontrolpunktus.

Pirmās stundas laikā nevienu tā arī neatrodam… Bet tad, krietni stiprinājuši garu un miesu ar šķidro sieru, uzķeram ideju un maisam gals vaļā – liekam konstruktorus, dzenam naglas, nesam glāzes, bāžam govij dibenā roku un izklaidējam sevi ar vēl citām aizraujošām nodarbēm. Dopinga punktā zinām atbildi jau pirms jautājuma un, kad izcili sevi parādam arī deju minēšanas uzdevumā, saprotam, ka augstākais punkts sasniegts un mierīgā riksī varam doties uz finišu baudīt desu, tēju un dažādu koferīšu saturu.

Tālāk scenārijs ierasts – dodamies uz Rīgu, skrullējam astes komūnā pie Aijas un dodamies uz balli. Sirdīm trīsot, gaidām rezultātus un jaaaaa – tikai pateicoties mūsu izcili relaksētajai attieksmei un totālai tiesnešu neuzpērkamībai, godam saglabājam vietu 20-niekā un visžēlīgi ļaujam uzvarēt dārzeņu bariņam no TDA „Teiksma” (jau otro gadu pēc kārtas…hmmm). Tad jau vairs atliek tikai dejas spridzinoša šlāgerdueta pavadījumā, noklīdušas “Manas rotaļlietas” mierināšana un…….kurš nu visu var atcerēties.

Liels PALDIES organizatoriem par ieguldīto fantastisko darbu, bijībā noliecam galvas un skūpstām zemi zem viņu kājām!!! Un ar nepacietību gaidām nākamo gadu un nākamo GK, paceļot šķidrā siera kausus uz idejas ilgtspējīgu izdzīvošanu!!!

Teksts: Anda, foto: Jupis & Co.

“No zobena” nometnes noslēgumā A. Daņiļēvičs dažiem izredzētiem kolektīviem paziņoja par vienreizēju iespēju mums kļūt par filmu zvaigznēm filmā “Nameja gredzens”. Būšot jādejo improvizēts rituāls ar pliko peldi saullēktā. Daudzi nolēma neizmantot šo romatisko piedāvājumu, izņemot Raibo, Kaču, Sandru, Ilzi, Aiju, Pēteri, Purvišķi, Solvitu un Karīnu. Savukārt no pliko peldes nenobijās tikai Raibais.

Ir 1.septembra pēcpusdiena. Kača ir iesēdusies kopistiskajā dejotāju – filmzvaigžņu autobusā un, saldi guļot, aizvizinās līdz Cinevillai. Pārējās filmu zvaigznes ierodas ar personīgo transportu.

Pamazām, bez lielas steigas sākam pucēties. Pēkšņi Karīnai iestājas panika, jo aizmirsušies kāju auti! Vispirms tiek izpētīts auto aptieciņu saturs, tomēr bez rezultāta – elastīgās saites aptieciņās neatrast. Karīna ielec mašīnā un zibens ātrumā dodas iekarot Tukuma aptiekas. Atgriežoties tiek secināts, ka nekas nav nokavēts. (Paldies dievam!) Meičas ir salasījušas Cinevillas autentiskās nezāles un uzpinušas vainagus. Iestiprinājušies ar Aijas cepto kūku, visi dodas stāvēt garajā rindā pēc vikingu tērpiem. Jā, jā, mēs tomēr nebijām vienīgās filmu zvaigznes, un, kā zināms, filmu zvaigžņu sapošana taču prasa milzīgus resursus. Pēc 2 stundu stāvēšanas tikai puišiem, Sandrai un Ilzei ir palaimējies dabūt skaistos tērpus, pārējām jāiztiek ar dīvāna “Gauja” auduma gabaliem. Nu nekas, vismaz silti!

Zvaigznes uzmirdz tumsā

Saģērbti un sagrimmēti visi dodas uz prožektoru gaismām (jo ir jau krietni satumsis) apspīdēto filmēšanas laukumu. Tur mūs sagaida ļoti aktīvais laukuma asistents Andis. Kača ar viltu atņem lāpu Sandrai, un tad tikai sākas… N reizes tiek atkārtotas darbības, fonā skanot lēnai, monotonai Anda balsij: “Karaliene novelk kurpes, aizpeld laiva…” Tiešām n reizes, jo saskaitīt nemaz nav iespējams. Pamazām aukstumam pārņemot ķermeni un krietni jau pāri pusnaktij, sākam filmēties nākošajai epizodei. Raibais tiek izraudzīts mirušā prinča galvenajai nesēja lomai. To viņš nenogurstoši dara vairākas reizes ar lielu atbildības sajūtu. Pārējie tikmēr apraud prinča un karaļa nāvi.

Nemanot ir uzaususi gaisma un kopā ar Agri Daņiļēviču un aktieriem beidzot esam gatavi izdejot rituāla deju. Diemžēl mūsu puiši ir pārāk daiļi un tuvplānos netiek uzņemti. Un tomēr par spīti tam, ka saullēktā ir ļoti, ļoti auksts un mums mugurā ir tikai un vienīgi No zobena krekli, ieejam gandrīz vai transā, dejojot rituāla deju. Tā tiešām bija visas nakts kulminācija! A.Grauba ir apmierināts, vēl tikai pliko pelde. Tā kā plkst. ir jau 8:00, visi steidzam pa mašīnām – pat Raibais neizmanto iespēju samirkt aukstajā dīķī.

Kaut arī nebija viegli un silti vēl mazāk, mēs pārstāvējām VPDK “Daiļrade” un izbaudījām uz savas ādas, kā tas ir – būt filmu zvaigznei.

Teksts: Karīna & Solvita, foto: Jānis P. & Co.