Tēmu arhīvi: Jaunumi
Zemgaļi un draugi. Mana Jelgava
Aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko. Apmēram tā, citējot latviešu tautas pasakas, var aprakstīt izjūtas nelielā daļā kolektīva dejotāju 28. martā Jelgavā notikušajā koncertā “Zemgaļi un draugi. Mana Jelgava”.
Proti, nelielu satraukumu nācās piedzīvot tām vairākām meitenēm, kas, aizvietojot citas kolēģes, bija stājušās “Vai domāji, vai cerēji” dejotāju rindās pēc dejas noprovēšanas vien divos mēģinājumos.
Tiesa, mierīgāku sirdi nodejojām “Sārabumbalu” un “Diždeju”, finālā citiem kolektīviem pievienojoties ar “Rotā, meitiņ, uguņa plostu”.
Vēl, runājot par dejām minētajā vakarā, īpaši jāatzīmē, ka nevienu vienaldzīgu neatstāja Lindas deja ap “stieni” ballītē pēc koncerta.
Teksts: Elīna B., foto: Ruslans Antropovs
“Sausais” mēģinājums
Kā daudzi būs ievērojuši, mūsu kolektīva meitenes izceļas ne tikai ar savu dejotprasmi un skaistumu, bet arī ar čaklumu un mākslinieciskām dotībām: liela daļa tērpu detaļu šūtas, adītas, izšūtas un pērļotas pašu zelta rociņām. Taču bez tradicionālā rokdarbu pulciņa apmeklējuma esam arī naskas uz mācīšanos, lai pēc iespējas vairāk un labāk apgūtu visus knifus, kas var līdzēt uz skatuves izskatīties vēl spožāk un tautas tērpu nest vēl cēlāk.
Tāpēc 19.marta vakarā deju mēģinājums meitenēm pārtapa par lakatu un jostu siešanas, kā arī meikapa lietošanas apmācībām. Iemēģinājām roku dažādu lakatu, jostu un autu siešanā, kā arī klausījāmies Santas mammas – vizāžistes Ivetas Slicas padomos par to, kā pareizāk, labāk un atbilstošāk skatuves gaismojumam uzklāt uz sejas dekoratīvo kosmētiku. Padomu bija daudz, bet arī ziņkāres un jautājumu mums netrūka.
Te – caur bildēm – neliels ieskats, kā mums šai vakarā gāja. Un ceram visus žilbināt vēl vairāk – gan ar glīti apjoztām jostām, gan grezni uzsietiem lakatiem, gan izteiksmīgām un mirdzošām acīm!
Elīna B.
Atbalsti savējos!
Ar bāliņu dancot gāju
Lai arī Lapmežciems jau izsenis izslavēts kā Zvejnieksvētku paradīze ar visām no tā izrietošajām aktualitātēm zaļumballes kulminācijā, 28.februāra pasākums minētā ciema kultūras namā nebija ŠIS gadījums. Te uz koncertu deju skates priekšvakarā bija sabraukuši tautas deju kolektīvi, lai ne tik vien pārbaudītu savu imunitāti pret skates tuvuma radīto mēreno paniku, bet arī paskatītos viens uz otru, pamanot un izvērtējot, kā būtu jādara un kā noteikti nē.
Koncertā piedalījās vidējās paaudzes deju kolektīvi “Cielava”, “Laipa”, “Brīze” un “Jadals”, senioru deju kolektīvi “Ozolnieku seniori” un “DunDang”, kā arī “DunDang” jauniešu deju kolektīvs, Lapmežciema Tradīciju ansamblis “Liedags” un Lapmežciema sieviešu vokālais ansamblis “Selga”.
Arī mēs – VPDK “Daiļrade” – bijām pārstāvēti kuplā skaitā – dejās pirkstgalus stiepa un virpuļus grieza vairāk kā 30 dejotāju. Atrādījām citiem savu varēšanu “Dižās kurzemnieku gatves” rāmajā plūdumā, spriganumu un aktiermeistarību “Vai domāji, vai cerēji” horeogrāfijas līkločos, meitu roku vijīgumu un puišu dziļo iesēdienu “Rotā, meitiņ, uguņa plostu” apcerīgajā ritējumā un kolektīva cēlumu un diženumu (kā nu vien spējām) “Diždejas” gatvēs, rindās un līnijās.
Esot vairāk arī iekšēji, ne tikai ārēji, jāsmaida un jāmirdz, jāveido attiecības dejā un jāstiepj kāju pirkstgali palēcienos un polciņās – tāds bija augstākās vadības īsais resumé koncerta noslēgumā. Tātad – viss interesantais vēl priekšā, jo atkal ir, uz ko tiekties!
Ak, jā, un šī bija pirmā ballīte pa ilgiem laikiem, kurā mūsu kolektīvs nebija pēdējais, aiz kura zālē iededz gaismu un aizslēdz durvis! Sākam zaudēt mundrumu, kolēģi?
Elīna B.
Dejas starp medus podiem
“Mazliet jautrības mums netraucēs! ” nolēma kolektīvs un piekrita iemēģināt Ķīpsalas izstāžu zāles skatuvi. Tā kā Erots 2015 gluži nesaskanēja ar šī gada obligāto deju repertuāru, tika meklēts kas tautiskāks.
Dejojām starp pirtnieka rīkstēm un bebra dziedzeru uzlējuma uz salda cukura grauda.
Rezultātā dejošana bija starp viršu medus podiem un ābolu vīna kausiem, pa vidu starp pirtnieka rīkstēm un bebra dziedzeru uzlējuma pielieniem uz salda cukura grauda.
Saucās visa šī jautrība 22. starptautiskā tūrisma izstāde-gadatirgus BALTTOUR 2015.
Kolektīva pieteikums bija vairāk kā iespaidīgs un teju vai garāks nekā pašas dejas:
“Vidējās paaudzes deju kolektīva “Daiļrade” nosaukums jau runā pats par sevi. Vidējā paaudze – tā ir pieredze ne tikai dzīvē, bet arī dejā, tāpēc ik dejā nesam ne tikai staltu stāju un tautas tērpu, bet arī kādu vēstījumu, kurā savijušies dejotāju dzīves stāsti, raksturi, emocijas. Bet “Daiļrade” – tā ir vēlme, iespēja un spēja radīt daili, mūsu gadījumā – dejojot. Sākotnējā ideja, 2009.gadā dibinot šo kolektīvu, bija itin pieticīga – sanākt kopā bijušajiem tautas deju ansambļa “Daiļrade” dejotājiem un uzdancot savam priekam. No mazas fizkultūriešu grupiņas esam izauguši par augstākās pakāpes deju kolektīvu.
Neformālās aprindās kolektīvs pazīstams ar nosaukumu “Daiļrades Zelts”. Tā mums labprāt patīk sevi dēvēt, jo ikviens mūsu pulciņa dalībnieks ir neatsverams – zelta vērtē! Un kā gan citādi, ja ziedojot sevi dejai, daudzajiem mēģinājumiem un koncertiem, mājās atstāts prāvs bērnu pulciņš – kopā jau vairāk kā 50 nākotnes dejotāju…vai hokejistu…vai juristu un arhitektu! Varbūt tieši caur deju gūstot pozitīvās emocijas, mēs varam tās nodot mūsu bērniem un kļūstam par labākām mammām un tētiem?
Ar koncertiem izbraukāta vai visa Latvija – Salaspils, Preiļi, Līvāni, Daugavpils, Dobele, Valmiera, Slampe, Līvbērze, Ādaži, Līgatne, Limbaži un daudzas citas vietas. Prāva čupa kurpju pāru nodeldēta deju svētkos, saujām sviedru izliets, gatavojoties deju uzvedumiem “No zobena saule lēca” un “Lec, saulīte!”. Taču šos pūliņus ik reizi atsver jautrā kopā būšana un prieks, ko sniedz dejošana. Nu ir laiks saņemties tālākiem ceļojumiem…”
Šie runas plūdi tomēr nespēja padzīt patiesos deju mīlētājus un kolektīvs dodas uz skatuves. Kā jau gadatirgum piedienas – sākām ar ko cēli nopietno Diždeju un trīs deju tūrēs tikām arī līdz jestrajai Pēc tolkas.
Un tad jau varēja mesties baudīt plašo gadatirgus piedāvājumu!
by Jupis un Elīna
Koncerts “Sandra dejā”
Pašā ziemas vidū viena traka ideja pārvērtās negaidīti skaistā koncertā.
Tik reti sanāk priecāties par sava darba rezultātu. Bija doma nosvinēt dzimšanas dienu un šoreiz viss izdevās – viesmīlīgas telpas Kauguros, sākumskolas „Atvase” mazie, lecīgie dejotāji, un, protams, mūsu jautrais un spriganais pulciņš.
Koncertā varējām sacensties ar izturību, kurš kuru – jo dejas bija daudz, gan bērniem, gan mums. Koncertu vēl kuplināja vīru koris „Burinieks” ar dažām skaistām dziesmām.
Kas gan būtu koncerts, bez otrās daļas ballītes? Mūziķi pārbaudīja mūsu izturību arī pēc koncerta, bet ne jau mūs var pārspēt izturībā!
Paldies visiem, kas neatteica līdzdalību šajā koncertā.
Sandra
Mūsu vēlējumi 2015. gadam
* * *
Plūstoši pāriet 2016.gadā!
* * *
Raitu deju soli, veselību, degsmi sevī un saticību!
* * *
Nest Daiļrades vārdu ar nedaudz paceltu degunu debesīs. Mēs varam vairāk kā iedomājamies!
* * *
Lai 2015.gads ir panākumu, dejas mīlestības un pārlaimīgu smaidu pilns! Lai degam dejā!
* * *
Vairāk būt visiem par vienu un vienam par visiem!
* * *
Veselību, spēku un laimi! Pārējo saorganizēsiet paši!
Leksim un degsim dejā! Lecam augstāk!
* * *
Lai puišiem labi padodas vadīt un meitenēm vadīties!
* * *
Atrast festivālu kurp aizbraukt!
* * *
Svētki nebeidz sākties… Tā bija pirms gada. Neatslābināmies!
* * *
Mīliet viens otru un to, ko mēs darām, tad viss izdosies!
* * *
Lai arī fizkultūra un doma, ka nākam kā uz labu atpūtu mēģinājumos, ir laba lieta, mēs tomēr esam izvēlējušies dejot laba līmeņa deju kolektīvā nevis parastā 2.pakāpes kolektīvā, tāpēc novēlu mums, lai mēs visi vienotos kopējam mērķim iegūt labu vietu skatē un parādīt pārējiem kolektīviem , ka esam tā vērti – ar atbildību, centību, labu mēģinājumu apmeklējumu.
* * *
Lai ir prieks un gandarījums nevis rūpes un raizes skolotājai Gunitai un muziciņai Artai ar mums darbojoties!
* * *
Lai vairāk spriganu deju (pēc skates) un tāda līmeņa koncertu kā Valmierā!
2014. gada zibsnis
Gada ZIBSNIS – pats spilgtākais, ievērojamākais un neaizmirstamākais šajā gadā.
* * *
Ir Dziesmu svētki! Mēs esam kolektīvs, kas var paļauties viens uz otru. Jaukiņi, labiņi…
Mēs visi esam DAIĻRADE! Un es zinu, ka šis pulciņš paveiks ko tiešām nozīmīgu!
* * *
Pagājušajā sezonā “Zobens”…
* * *
2 jaunu krogu “atklāšana”.
* * *
2014.gada pārdzīvojums nevis piedzīvojums ir dejus skate Ķipsalā. Tas nekad neaizmirsīsies, nekad!
* * *
Man katrs pirmdienas un ceturtdienas mēģinājums ir kā spilgts zibsnies dienas gaitā.
* * *
“Lec, Saulīte” fināls Mežaparkā pēdējā koncertā.
* * *
Skate – īpašais skates sastāvs Ķīpsalā un un vēlākais “Paveicās” tai pašai dejai Mežaparkā.
* * *
Lec, Saulīte uz diviem saulgriežiem. Kā tad palieka ar trešajiem saulgriežiem ziemā?
* * *
Man šajā kolektīvā īpašs zibsnis ir ik mēģinājumā, ik koncertā – kāda partnera mirdzošās acis, kolēģu uzmundrinājums, atbalsts, prieks par kopīgi paveikto, smaids, arvien jaunas izdošanās, arvien jaunas spēcīgas emocijas, mīlestība, sirsnība… Šis kolektīvas patrs par sevi ir brīnišķīgs zibsnis visā dzīves gājumā.
* * *
Lec, Saulīte fināls Mežaparkā. Dziesmas vārdi iecērtas kā kamols kaklā, prožektoru gaismas cauri miglas vāliem aizved pārlaicīgā pasaulē un tik ļoti gribas ticēt, ka šī kopības sajūta ļaus latviešiem paveikt ko tiešām nozīmīgu. Pēc brīža Skolotāja pulciņam saka: “Mēs esam viens kolektīvs. Mēs visi esam DAIĻRADE!” Un es zinu, ka šis pulciņš paveiks ko tiešām nozīmīgu!
