Lai arī Lapmežciems jau izsenis izslavēts kā Zvejnieksvētku paradīze ar visām no tā izrietošajām aktualitātēm zaļumballes kulminācijā, 28.februāra pasākums minētā ciema kultūras namā nebija ŠIS gadījums. Te uz koncertu deju skates priekšvakarā bija sabraukuši tautas deju kolektīvi, lai ne tik vien pārbaudītu savu imunitāti pret skates tuvuma radīto mēreno paniku, bet arī paskatītos viens uz otru, pamanot un izvērtējot, kā būtu jādara un kā noteikti nē.

Koncertā piedalījās vidējās paaudzes deju kolektīvi “Cielava”, “Laipa”, “Brīze” un “Jadals”, senioru deju kolektīvi “Ozolnieku seniori” un “DunDang”, kā arī “DunDang” jauniešu deju kolektīvs, Lapmežciema Tradīciju ansamblis “Liedags” un Lapmežciema sieviešu vokālais ansamblis “Selga”.

Arī mēs – VPDK “Daiļrade” – bijām pārstāvēti kuplā skaitā – dejās pirkstgalus stiepa un virpuļus grieza vairāk kā 30 dejotāju. Atrādījām citiem savu varēšanu “Dižās kurzemnieku gatves” rāmajā plūdumā, spriganumu un aktiermeistarību “Vai domāji, vai cerēji” horeogrāfijas līkločos, meitu roku vijīgumu un puišu dziļo iesēdienu “Rotā, meitiņ, uguņa plostu” apcerīgajā ritējumā un kolektīva cēlumu un diženumu (kā nu vien spējām) “Diždejas” gatvēs, rindās un līnijās.

Esot vairāk arī iekšēji, ne tikai ārēji, jāsmaida un jāmirdz, jāveido attiecības dejā un jāstiepj kāju pirkstgali palēcienos un polciņās – tāds bija augstākās vadības īsais resumé koncerta noslēgumā. Tātad – viss interesantais vēl priekšā, jo atkal ir, uz ko tiekties!

Ak, jā, un šī bija pirmā ballīte pa ilgiem laikiem, kurā mūsu kolektīvs nebija pēdējais, aiz kura zālē iededz gaismu un aizslēdz durvis! Sākam zaudēt mundrumu, kolēģi?

Elīna B.