MJ_feature_resize

Zemgaļi un draugi. Mana Jelgava

Aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko. Apmēram tā, citējot latviešu tautas pasakas, var aprakstīt izjūtas nelielā daļā kolektīva dejotāju 28. martā Jelgavā notikušajā koncertā “Zemgaļi un draugi. Mana Jelgava”.

DZ_ManaJelgava_03
Vieglais uzlidojums

Proti, nelielu satraukumu nācās piedzīvot tām vairākām meitenēm, kas, aizvietojot citas kolēģes, bija stājušās “Vai domāji, vai cerēji” dejotāju rindās pēc dejas noprovēšanas vien divos mēģinājumos.

DZ_ManaJelgava_09
Sārabumbals

Tiesa, mierīgāku sirdi nodejojām “Sārabumbalu” un “Diždeju”, finālā citiem kolektīviem pievienojoties ar “Rotā, meitiņ, uguņa plostu”.

DZ_ManaJelgava_07
Smaidam un lecam

Vēl, runājot par dejām minētajā vakarā, īpaši jāatzīmē, ka nevienu vienaldzīgu neatstāja Lindas deja ap “stieni” ballītē pēc koncerta.

Teksts: Elīna B., foto: Ruslans Antropovs