12.novembrī VPDK “Daiļrade” viesojās Lielvārdē, kur kopīgā koncertā ar vidējās paaudzes deju kolektīviem VPDK “Bandzenieki”, VPDK “Daugavieši”, VPDK “Lāčplēsis”, VPDK “Kadiķis” un VPDK “Virši” izdejojām sev mīļās un tuvās latviešu tautas dejas.
Aizbraucot uz Lielvārdes kultūras namu, mūs laipni sagaidīja mājas saimnieki VPDK “Lāčplēsis”. Ierādīja telpas, kur pārģērbties un visi gājām uz mēģinājumu.
Koncertā dejojām trīs dejas – Agra Daņiļēviča “Jāņu polku” no deju izrādes “No zobena saule lēca”, Jāņa Purviņa “Mugurdancis” un Ulda Žagatas “Es mācēju danci vest”.
Man bija tas gods un laime pirmo deju šajā kolektīvā nodejot “Es mācēju danci vest”.
Pēc koncerta aplausi, apsveikumi un ziedi. Arī es tiku pie medaļas un dāvaniņas – par pirmo koncertu kolektīvā.
Un tad balle, kā izrādās – ar atrakcijām. Šoreiz gan nebija muzikanti, bet dīdžejs, skanēja gan līdzi dziedamās dziesmas, gan dejojamās.
Bija arī klāts svētku galds – no koncerta organizētājiem bija mandarīni un zirņi ar speķi un klāt kefīrs, kā arī, kā es uzzināju, – neiztrūkstošais Maziņā gatavotais rasols un Elīnas B. ceptā maize, kā arī daudz un dažādi citi našķi un kārumi.
Ballē pirmā atrakcija – katram kolektīvam uzdeva atrādīt par viņu apvidu radītās teikas –mums, protams, tika teika par Rīgu. Tika dotas 20 minūtes, lai apdomātos, kā to teiku parādīt. Man bija liels pārsteigums par visu kolektīvu aktiermeistarību, bet jo lielāks par “Daiļradi”. Jupis ātri un vienkārši visiem sadalīja lomas. Piemēram: Solvita – milzis, Maziņais – bērns, Inese – lukturis, Kača – zelts, Elīna B. – muca, Anda – Rīga un man ar Džeriku iedalīja saucēju lomu, kas pamodina milzi. Un daudzas citas lomas, kā ala, tornis, utt. Man sākumā nebija ne jausmas, kā to teiku var parādīt, bet mums visiem kopā sanāca tik interesanti un smieklīgi, ka pat ieguvām balvu.
Otrā atrakcija bija pabeigt sakāmvārdus – šajā atrakcijā piedalījās Jupis un Kača – bet īsti panākumus šeit neguva – jo kā izrādās daudzus sakāmvārdus mēs nemaz nezinām. Bet bija ļoti interesanti un varēja izsmieties no sirds.Bija vēl trešā atrakcija, kurā mēs kaut kā neiesaistījāmies, tomēr bija interesanti vērot, kā puiši mētājās ar konfektēm, lai trāpītu meiteņu krūšturos. :)
Bija jau balle pusē un lielākā daļa jau devās prom – palika paši izturīgākie un dejojot gribošie.
Līdz pienāca brīdis, kad arī es ar savu kompāniju braucām mājās – paldies Džerikam un Jupim, ka atveda uz koncertu un aizveda arī uz mājām.
Liels prieks un gandarījums, ka kolektīvs ir vienots, draudzīgs un dejotāji ir izpalīdzīgi grūtās situācijās (kāda arī gadījās man – šajā koncertā).
Paldies, ka esat mani uzņēmuši savā kolektīvā!
Teksts: Katrīna, foto: by Jupis