Mums ar pulciņa biedriem ir tāda tradīcija – katru gadu oktobra pirmajā sestdienā saģērbjamies par visskaistākajiem un TDA “Dardedze” uzdevumā braucam iekarot kādu Latvijas pilsētu.
“Daiļrades Zelta” trešā piedalīšanās reize “Greizajā kompasā” bija tikpat lieliska kā abas iepriekšējās. Nē, kur nu! Vēl lieliskāka! Sabojājot intrigu un atklājot rezultātu jau apraksta sākumā, jāsecina – ņemot vērā uzlabošanās tendenci, vēl 14 gadi un mums būs pirmā vieta! :) Bet, tas jau nav galvenais. Galvenais ir piedalīties. Un vēl – jau otro gadu un šoreiz – kopā ar mūsu “Daiļrades” jauniešiem – tikām atzīti par vislabāk tērptajiem laupītājiem Bauskā. Ha, tas jau arī vēl nav viss! Arī mūsu bandas kapteinis Maziņais tika atzīts par vislabāko komandas kapteini un dabūja balvu, ar kuru varēs tapt vēl daiļāks. Lepojamies ar savu vislabāko kapteini!
Šogad “Greizā kompasa” (turpmāk tekstā – GK) tēma bija “Zagļi pret laupītājiem” ar orientēšanās epicentru Bauskā. Šķiet, ka ikviens no mums vismaz reizi nodomāja, ka apbrīno “Dardedzes” uzņēmību, apņēmību, aizrautību un spēju uzburt absolūti lielisku tāda apmēra pasākumu. Darbs bija ieguldīts mežonīgs un jāatzīst – viņi arī nestāv uz vietas – pasākuma organizācija ir sasniegusi nebijušus augstumus. Vairs nekādu rindu pie kontrolpunktiem, operatīvi un zinoši (un ārkārtīgi objektīvi, bet atbilstoši motivējami) punktu koordinatori, aizraujoši uzdevumi, kas mums pašiem par pārsteigumu atklāja mūsu spējas – gan izpildīt prasīto, gan sadarboties vienotā komandā precīzi kā tādam Šveices pulksteņa mehānismam.
Bet tagad par to, kā mēs nonācām pie sava lieliskā rezultāta. Pirmkārt – izbaudījām gan lielisko, silto un saulaino “pēdējo vasaru” jeb atvasaras dienu, gan viens otra klātbūtni. Otrkārt, bijām ļoti vienota Robina Huda banda – gan pēc formas, gan satura. Treškārt, mēs esam ne tikai skaisti, bet arī gudri un izveicīgi (jeb esam “skaisti un mums veicas” (©K.Vībāns)).
Izgājām kādus 13 (??) pārbaudījumus – dažos pat tiesneši bija pārsteigti par mūsu labo rezultātu. Dažos punktos mēs viņus pieklājības un tikumības robežās samotivējām. Sākās viss ar to, ka saņēmām izvilkumus no LR Krimināllikuma un pirmo uzdevumu. Izrādījās, ka visi pasākuma uzdevumi balstās uz spilgtiem Bauskas kriminālo individualitāšu piedzīvojumiem, kas bija aprakstīti tikpat spilgtos kāzusos ar 3 iespējamiem variantiem varoņu sodīšanai. Mēs kā pasaulē godīgākās tiesas tiesneši varējām pārbaudīt savas (un biedru juristu) spējas orienterēties ne tikai apvidū, bet arī likuma burtu līkločos. Nu, ziniet, viegli nebija. “Žēl, ka mums nebija līdzi Pēteris, vismaz būtu kāds jurists.” (©Milča) Labi, ka noskaidrojās, ka mums līdzi bija slepenais ierocis Ivariņš – nu mēs visi zinām, ka arī viņš ir jurists! Pielāgojoties uzdevumu loģikai, pārsvarā gadījumu mēs nonācām pareizajā vietā un pareizajā laikā. Bet pāris reizes tomēr samisējās. Piemēram, kad Milča bija ieslēgusi Waze lietojumprogrammu un meklēja adresi Uzvaras iela 9. Pat tad, kad bijām pie Uzvaras ielas 7. nama, viņa īsti negribēja ticēt, ka ejam pareizi. Izrādījās, ka Waze bija pārliecināta, ka mūsu galamērķis ir 9. nams netālu no Bauskas esošajā ciematā Uzvara. Pēc tam gan vairs Waze maršrutiem neuzticējāmies.
Izsmējāmies ne pa jokam. Visu 7 stundu garumā, kuru laikā nostaigājām 16 kilometrus zigzagā pa Bauskas nozīmīgākajām vietām, bija maksimāla jautrība. Par to rūpējās ikviens – arī Skolotāja, kura dikti nocīnījās, ar līganām gurnu kustībām mēģinot iedabūt glāzē olu. Arī cepuma nodabūšana no pieres mutē bija varenjautrs pasākums – te tas krita par ātru, te nevarēja dabūt nost. Un kāds ir vislabākais veids, lai cepums nenokristu par ātru? Jā, saslapinot to un pielīmējot pie pieres. Vienīgi tā uzreiz pārejam uz otro grūtību pakāpi, jo pielīmētais cepums nepavisam negrib atlīmēties un doties uz mērķi.
Tā mēs visi kopā vācām tenisa bumbiņas no laukuma, cēlām Lego torņus, dejojām “Kurzemi” Bauskas estrādē, sējām mezglus, laistījāmies ar upes ūdeni, 30 sekunžu laikā atcerējāmies un pēc tam pierakstījām 37 zīmes, sākot ar nikniem suņiem līdz dažādu pilsētu ģerboņiem, vārījāmies kā putras katls, taustījām un minējām sataustītos priekšmetus Bauskas pilī, Ivariņš aizsietām acīm uzkāpa pa trepēm un arī nokāpa lejā, visiem kopā trepes turot, utt. Jo kopā mēs esam spēks un daile!
Vakarā ballē gan bijām drusku saguruši, bandas kapteinis Maziņais dāmas gaidīja jau kopš balles oficiālā sākuma. Bet, kamēr dāmas pieņēma vannu, kamēr sapucējās, pāris stundas pagāja. Šoreiz ballēšanās līdz rīta gaismai bija tikai Saņķika un Evitas rokās – viņas godam turēja mūsu izslavētās ballēšanās ieradumu karogu, jo daudziem no mums nākamajā dienā bija jādanco Mazās Ģildes 70 gadu jubilejas koncertā. Bet, tas jau ir pavisam cits stāsts.
Tiekamies jau pēc gada kādā citā pilsētā, pildot citus, ne mazāk aizraujošus uzdevumus! Paldies bandai, kapteinim, Dardedzei un konkurentiem, kā arī viesmīlīgajai Zemgales pilsētai Bauskai!
Teksts: Kača, foto: Jupis & Co
