TDA “Gauja” ieskaņas koncerts 16. novembrī Valmieras Kultūras centrā vienlaikus bija arī mīļš veltījums Latvijai dzimšanas dienā.

Starp dejām koncertā skanēja dzeja par Latviju, ļaujot sajust, ko dažādas paaudzes cilvēki ieliek un atrod šajā vārdā. Koncerta otrā daļā dzīvespriecīgi tika apliecināta latviešu savdabīgā dzīvesziņa, noslēgumā visiem dalībniekiem un skatītājiem vienojoties kopīgā dziesmā.

Daiļrades zelts šai koncertā dejoja Uz tirgu un Ventiņu kadriļu. Un nodejoja ļoti pārliecinoši.

 Foto: Klāvs Vasiļevskis, teksts: by Jupis

Šī deju sezona nebeidzās ar Jāņu nakts virpuļojošo trakumu, bet kopā ar vasaras karstajām dienām nāca turpinājās līdz pat rudeni, lai septembra sākumā ļautu vēl reizi izdejot “Lec, Saulīte!” deju lieluzvedumu Piņķos.

Kamēr dejotāji mēģinājumos atcerējās dejas, tikmēr pagasta ļaudis blakus stadionam nodevās sporta aktivitātēm – cilāja svara bumbas, skrēja krosu apkārt ūdenskrātuvei vai centās pievarēt dažādās šķēršļu joslas. Arī pati saulīte visu dienu jutās itin omulīgi un ļāva centīgākajiem vēl pielabot savu vasaras iedegumu.

Pirms lielās pošanās daži vēl paspēja atveldzēties blakus esošajā ezeriņā un tad jau klāt pirmās dejas un skatītāju aplausi.

Pēc koncerta un kopbildes pie centrālās Jumja zīmes varēja iztrakoties ballītē, kas nopietni pretendē uz kalendāri vēlākās zaļumballes statusu.

Tā tad arī šī sezona tika jauki noslēgta, lai jau nākamajā nedēļā sāktu nākamo.

by Jupis

11.01.2014 VPDK Daiļrades Zelts ir aicināts iesaistīties cīņā par Dobeles ābolu maisu.

Krietnam pulciņam jauno dejotāju šis ir pirmais koncerts šajā kolektīvā, tāpēc sajūtas ir jūtami saasinātas. No autobusa aizmugures nesto stāstījumu par Jāņa triku, noformējot šķūnīti (?) kā piekabi ar riteņiem, vēl neiemigušie uzņem atzinīgi un optimisma pilnā noskaņā ieripojam Dobelē starp staltiem un atraktīviem sniegavīriem.

Pirmā mēģinājuma daļa pierāda, ka ar šaurību mūs nenobiedēs un Sāra bumbuls tiek sekmīgi iztipināts 2 metrus platā gaitenī. Juris ar ierastu enerģiju sāk Rūsīgā pamestajā solista vietā.

Otrā mēģinājuma daļa atstāj optimisma pilnu iespaidu, ka konkurenti mūs nenobiedēs, un nāksies meklēt autobusā vietu lielajam ābolu maisam. Pošoties un gaidot lielo iznāciena brīdi tiek noķerti daži vēsturiski kadri, starp kuriem paliekošu vietu nākotnē solās ieņemt bilde „Trīs vīri ar televizoru”.

Mēģinājumos dzimušais optimisms saglabājas arī pēc deju konkursa rezultātu paziņošanas, šoreiz gan domā, ka āboli mums tiks nākamgad.

Visu dienu jaunie dejotāji saņem nemanāmus un elegantus mājienus, ka viņiem ir svēts pienākums kaut ko darīt izslāpušā un bada pārņemtā kolektīva labā. Uz to tiek atbildēts ar Maziņo sagādāto pašu gatavotā rasola bļodu un kopīgu cienastu – Bonda dēla vārdā godātais trauks un zelta šprotes, kā arī nākamās dienas devai – maisiņš ar baranciņām un zelta alus pudele. Lai pilnībā iegūtu kolektīva uzticību, Jupis atdod arī kredītkarti no sava maka. Tiesa gan, tā izrādās ar Mārča vārdu.

Mājupceļš tiek pavadīts dziesmās un jautrībā autobusa aizmugurē un maigā mierā autobusa šofera daļā.

by Jupis