11.01.2014 VPDK Daiļrades Zelts ir aicināts iesaistīties cīņā par Dobeles ābolu maisu.

Krietnam pulciņam jauno dejotāju šis ir pirmais koncerts šajā kolektīvā, tāpēc sajūtas ir jūtami saasinātas. No autobusa aizmugures nesto stāstījumu par Jāņa triku, noformējot šķūnīti (?) kā piekabi ar riteņiem, vēl neiemigušie uzņem atzinīgi un optimisma pilnā noskaņā ieripojam Dobelē starp staltiem un atraktīviem sniegavīriem.

Pirmā mēģinājuma daļa pierāda, ka ar šaurību mūs nenobiedēs un Sāra bumbuls tiek sekmīgi iztipināts 2 metrus platā gaitenī. Juris ar ierastu enerģiju sāk Rūsīgā pamestajā solista vietā.

Otrā mēģinājuma daļa atstāj optimisma pilnu iespaidu, ka konkurenti mūs nenobiedēs, un nāksies meklēt autobusā vietu lielajam ābolu maisam. Pošoties un gaidot lielo iznāciena brīdi tiek noķerti daži vēsturiski kadri, starp kuriem paliekošu vietu nākotnē solās ieņemt bilde „Trīs vīri ar televizoru”.

Mēģinājumos dzimušais optimisms saglabājas arī pēc deju konkursa rezultātu paziņošanas, šoreiz gan domā, ka āboli mums tiks nākamgad.

Visu dienu jaunie dejotāji saņem nemanāmus un elegantus mājienus, ka viņiem ir svēts pienākums kaut ko darīt izslāpušā un bada pārņemtā kolektīva labā. Uz to tiek atbildēts ar Maziņo sagādāto pašu gatavotā rasola bļodu un kopīgu cienastu – Bonda dēla vārdā godātais trauks un zelta šprotes, kā arī nākamās dienas devai – maisiņš ar baranciņām un zelta alus pudele. Lai pilnībā iegūtu kolektīva uzticību, Jupis atdod arī kredītkarti no sava maka. Tiesa gan, tā izrādās ar Mārča vārdu.

Mājupceļš tiek pavadīts dziesmās un jautrībā autobusa aizmugurē un maigā mierā autobusa šofera daļā.

by Jupis