Lai arī Lapmežciems jau izsenis izslavēts kā Zvejnieksvētku paradīze ar visām no tā izrietošajām aktualitātēm zaļumballes kulminācijā, 28.februāra pasākums minētā ciema kultūras namā nebija ŠIS gadījums. Te uz koncertu deju skates priekšvakarā bija sabraukuši tautas deju kolektīvi, lai ne tik vien pārbaudītu savu imunitāti pret skates tuvuma radīto mēreno paniku, bet arī paskatītos viens uz otru, pamanot un izvērtējot, kā būtu jādara un kā noteikti nē.

Koncertā piedalījās vidējās paaudzes deju kolektīvi “Cielava”, “Laipa”, “Brīze” un “Jadals”, senioru deju kolektīvi “Ozolnieku seniori” un “DunDang”, kā arī “DunDang” jauniešu deju kolektīvs, Lapmežciema Tradīciju ansamblis “Liedags” un Lapmežciema sieviešu vokālais ansamblis “Selga”.

Arī mēs – VPDK “Daiļrade” – bijām pārstāvēti kuplā skaitā – dejās pirkstgalus stiepa un virpuļus grieza vairāk kā 30 dejotāju. Atrādījām citiem savu varēšanu “Dižās kurzemnieku gatves” rāmajā plūdumā, spriganumu un aktiermeistarību “Vai domāji, vai cerēji” horeogrāfijas līkločos, meitu roku vijīgumu un puišu dziļo iesēdienu “Rotā, meitiņ, uguņa plostu” apcerīgajā ritējumā un kolektīva cēlumu un diženumu (kā nu vien spējām) “Diždejas” gatvēs, rindās un līnijās.

Esot vairāk arī iekšēji, ne tikai ārēji, jāsmaida un jāmirdz, jāveido attiecības dejā un jāstiepj kāju pirkstgali palēcienos un polciņās – tāds bija augstākās vadības īsais resumé koncerta noslēgumā. Tātad – viss interesantais vēl priekšā, jo atkal ir, uz ko tiekties!

Ak, jā, un šī bija pirmā ballīte pa ilgiem laikiem, kurā mūsu kolektīvs nebija pēdējais, aiz kura zālē iededz gaismu un aizslēdz durvis! Sākam zaudēt mundrumu, kolēģi?

Elīna B.

“Mazliet jautrības mums netraucēs! ” nolēma kolektīvs un piekrita iemēģināt Ķīpsalas izstāžu zāles skatuvi. Tā kā Erots 2015 gluži nesaskanēja ar šī gada obligāto deju repertuāru, tika meklēts kas tautiskāks.

Dejojām starp pirtnieka rīkstēm un bebra dziedzeru uzlējuma uz salda cukura grauda.

Rezultātā dejošana bija starp viršu medus podiem un ābolu vīna kausiem, pa vidu starp pirtnieka rīkstēm un bebra dziedzeru uzlējuma pielieniem uz salda cukura grauda.

Saucās visa šī jautrība 22. starptautiskā tūrisma izstāde-gadatirgus BALTTOUR 2015.

Kolektīva pieteikums bija vairāk kā iespaidīgs un teju vai garāks nekā pašas dejas:

“Vidējās paaudzes deju kolektīva “Daiļrade” nosaukums jau runā pats par sevi. Vidējā paaudze – tā ir pieredze ne tikai dzīvē, bet arī dejā, tāpēc ik dejā nesam ne tikai staltu stāju un tautas tērpu, bet arī kādu vēstījumu, kurā savijušies dejotāju dzīves stāsti, raksturi, emocijas. Bet “Daiļrade” – tā ir vēlme, iespēja un spēja radīt daili, mūsu gadījumā – dejojot. Sākotnējā ideja, 2009.gadā dibinot šo kolektīvu, bija itin pieticīga – sanākt kopā bijušajiem tautas deju ansambļa “Daiļrade” dejotājiem un uzdancot savam priekam. No mazas fizkultūriešu grupiņas esam izauguši par augstākās pakāpes deju kolektīvu.

Neformālās aprindās kolektīvs pazīstams ar nosaukumu “Daiļrades Zelts”. Tā mums labprāt patīk sevi dēvēt, jo ikviens mūsu pulciņa dalībnieks ir neatsverams – zelta vērtē! Un kā gan citādi, ja ziedojot sevi dejai, daudzajiem mēģinājumiem un koncertiem, mājās atstāts prāvs bērnu pulciņš – kopā jau vairāk kā 50 nākotnes dejotāju…vai hokejistu…vai juristu un arhitektu! Varbūt tieši caur deju gūstot pozitīvās emocijas, mēs varam tās nodot mūsu bērniem un kļūstam par labākām mammām un tētiem?

Ar koncertiem izbraukāta vai visa Latvija – Salaspils, Preiļi, Līvāni, Daugavpils, Dobele, Valmiera, Slampe, Līvbērze, Ādaži, Līgatne, Limbaži un daudzas citas vietas. Prāva čupa kurpju pāru nodeldēta deju svētkos, saujām sviedru izliets, gatavojoties deju uzvedumiem “No zobena saule lēca” un “Lec, saulīte!”. Taču šos pūliņus ik reizi atsver jautrā kopā būšana un prieks, ko sniedz dejošana. Nu ir laiks saņemties tālākiem ceļojumiem…”

Šie runas plūdi tomēr nespēja padzīt patiesos deju mīlētājus un kolektīvs dodas uz skatuves. Kā jau gadatirgum piedienas – sākām ar ko cēli nopietno Diždeju un trīs deju tūrēs tikām arī līdz jestrajai Pēc tolkas.

Un tad jau varēja mesties baudīt plašo gadatirgus piedāvājumu!

by Jupis un Elīna

Pašā ziemas vidū viena traka ideja pārvērtās negaidīti skaistā koncertā.

Tik reti sanāk priecāties par sava darba rezultātu. Bija doma nosvinēt dzimšanas dienu un šoreiz viss izdevās – viesmīlīgas telpas Kauguros, sākumskolas „Atvase” mazie, lecīgie dejotāji, un, protams, mūsu jautrais un spriganais pulciņš.

Koncertā varējām sacensties ar izturību, kurš kuru – jo dejas bija daudz, gan bērniem, gan mums. Koncertu vēl kuplināja vīru koris „Burinieks” ar dažām skaistām dziesmām.

Kas gan būtu koncerts, bez otrās daļas ballītes? Mūziķi pārbaudīja mūsu izturību arī pēc koncerta, bet ne jau mūs var pārspēt izturībā!

Paldies visiem, kas neatteica līdzdalību šajā koncertā.

Sandra

TDA “Gauja” ieskaņas koncerts 16. novembrī Valmieras Kultūras centrā vienlaikus bija arī mīļš veltījums Latvijai dzimšanas dienā.

Starp dejām koncertā skanēja dzeja par Latviju, ļaujot sajust, ko dažādas paaudzes cilvēki ieliek un atrod šajā vārdā. Koncerta otrā daļā dzīvespriecīgi tika apliecināta latviešu savdabīgā dzīvesziņa, noslēgumā visiem dalībniekiem un skatītājiem vienojoties kopīgā dziesmā.

Daiļrades zelts šai koncertā dejoja Uz tirgu un Ventiņu kadriļu. Un nodejoja ļoti pārliecinoši.

 Foto: Klāvs Vasiļevskis, teksts: by Jupis

Šī deju sezona nebeidzās ar Jāņu nakts virpuļojošo trakumu, bet kopā ar vasaras karstajām dienām nāca turpinājās līdz pat rudeni, lai septembra sākumā ļautu vēl reizi izdejot “Lec, Saulīte!” deju lieluzvedumu Piņķos.

Kamēr dejotāji mēģinājumos atcerējās dejas, tikmēr pagasta ļaudis blakus stadionam nodevās sporta aktivitātēm – cilāja svara bumbas, skrēja krosu apkārt ūdenskrātuvei vai centās pievarēt dažādās šķēršļu joslas. Arī pati saulīte visu dienu jutās itin omulīgi un ļāva centīgākajiem vēl pielabot savu vasaras iedegumu.

Pirms lielās pošanās daži vēl paspēja atveldzēties blakus esošajā ezeriņā un tad jau klāt pirmās dejas un skatītāju aplausi.

Pēc koncerta un kopbildes pie centrālās Jumja zīmes varēja iztrakoties ballītē, kas nopietni pretendē uz kalendāri vēlākās zaļumballes statusu.

Tā tad arī šī sezona tika jauki noslēgta, lai jau nākamajā nedēļā sāktu nākamo.

by Jupis

11.01.2014 VPDK Daiļrades Zelts ir aicināts iesaistīties cīņā par Dobeles ābolu maisu.

Krietnam pulciņam jauno dejotāju šis ir pirmais koncerts šajā kolektīvā, tāpēc sajūtas ir jūtami saasinātas. No autobusa aizmugures nesto stāstījumu par Jāņa triku, noformējot šķūnīti (?) kā piekabi ar riteņiem, vēl neiemigušie uzņem atzinīgi un optimisma pilnā noskaņā ieripojam Dobelē starp staltiem un atraktīviem sniegavīriem.

Pirmā mēģinājuma daļa pierāda, ka ar šaurību mūs nenobiedēs un Sāra bumbuls tiek sekmīgi iztipināts 2 metrus platā gaitenī. Juris ar ierastu enerģiju sāk Rūsīgā pamestajā solista vietā.

Otrā mēģinājuma daļa atstāj optimisma pilnu iespaidu, ka konkurenti mūs nenobiedēs, un nāksies meklēt autobusā vietu lielajam ābolu maisam. Pošoties un gaidot lielo iznāciena brīdi tiek noķerti daži vēsturiski kadri, starp kuriem paliekošu vietu nākotnē solās ieņemt bilde „Trīs vīri ar televizoru”.

Mēģinājumos dzimušais optimisms saglabājas arī pēc deju konkursa rezultātu paziņošanas, šoreiz gan domā, ka āboli mums tiks nākamgad.

Visu dienu jaunie dejotāji saņem nemanāmus un elegantus mājienus, ka viņiem ir svēts pienākums kaut ko darīt izslāpušā un bada pārņemtā kolektīva labā. Uz to tiek atbildēts ar Maziņo sagādāto pašu gatavotā rasola bļodu un kopīgu cienastu – Bonda dēla vārdā godātais trauks un zelta šprotes, kā arī nākamās dienas devai – maisiņš ar baranciņām un zelta alus pudele. Lai pilnībā iegūtu kolektīva uzticību, Jupis atdod arī kredītkarti no sava maka. Tiesa gan, tā izrādās ar Mārča vārdu.

Mājupceļš tiek pavadīts dziesmās un jautrībā autobusa aizmugurē un maigā mierā autobusa šofera daļā.

by Jupis