“No zobena” nometnes noslēgumā A. Daņiļēvičs dažiem izredzētiem kolektīviem paziņoja par vienreizēju iespēju mums kļūt par filmu zvaigznēm filmā “Nameja gredzens”. Būšot jādejo improvizēts rituāls ar pliko peldi saullēktā. Daudzi nolēma neizmantot šo romatisko piedāvājumu, izņemot Raibo, Kaču, Sandru, Ilzi, Aiju, Pēteri, Purvišķi, Solvitu un Karīnu. Savukārt no pliko peldes nenobijās tikai Raibais.

Ir 1.septembra pēcpusdiena. Kača ir iesēdusies kopistiskajā dejotāju – filmzvaigžņu autobusā un, saldi guļot, aizvizinās līdz Cinevillai. Pārējās filmu zvaigznes ierodas ar personīgo transportu.

Pamazām, bez lielas steigas sākam pucēties. Pēkšņi Karīnai iestājas panika, jo aizmirsušies kāju auti! Vispirms tiek izpētīts auto aptieciņu saturs, tomēr bez rezultāta – elastīgās saites aptieciņās neatrast. Karīna ielec mašīnā un zibens ātrumā dodas iekarot Tukuma aptiekas. Atgriežoties tiek secināts, ka nekas nav nokavēts. (Paldies dievam!) Meičas ir salasījušas Cinevillas autentiskās nezāles un uzpinušas vainagus. Iestiprinājušies ar Aijas cepto kūku, visi dodas stāvēt garajā rindā pēc vikingu tērpiem. Jā, jā, mēs tomēr nebijām vienīgās filmu zvaigznes, un, kā zināms, filmu zvaigžņu sapošana taču prasa milzīgus resursus. Pēc 2 stundu stāvēšanas tikai puišiem, Sandrai un Ilzei ir palaimējies dabūt skaistos tērpus, pārējām jāiztiek ar dīvāna “Gauja” auduma gabaliem. Nu nekas, vismaz silti!

Zvaigznes uzmirdz tumsā

Saģērbti un sagrimmēti visi dodas uz prožektoru gaismām (jo ir jau krietni satumsis) apspīdēto filmēšanas laukumu. Tur mūs sagaida ļoti aktīvais laukuma asistents Andis. Kača ar viltu atņem lāpu Sandrai, un tad tikai sākas… N reizes tiek atkārtotas darbības, fonā skanot lēnai, monotonai Anda balsij: “Karaliene novelk kurpes, aizpeld laiva…” Tiešām n reizes, jo saskaitīt nemaz nav iespējams. Pamazām aukstumam pārņemot ķermeni un krietni jau pāri pusnaktij, sākam filmēties nākošajai epizodei. Raibais tiek izraudzīts mirušā prinča galvenajai nesēja lomai. To viņš nenogurstoši dara vairākas reizes ar lielu atbildības sajūtu. Pārējie tikmēr apraud prinča un karaļa nāvi.

Nemanot ir uzaususi gaisma un kopā ar Agri Daņiļēviču un aktieriem beidzot esam gatavi izdejot rituāla deju. Diemžēl mūsu puiši ir pārāk daiļi un tuvplānos netiek uzņemti. Un tomēr par spīti tam, ka saullēktā ir ļoti, ļoti auksts un mums mugurā ir tikai un vienīgi No zobena krekli, ieejam gandrīz vai transā, dejojot rituāla deju. Tā tiešām bija visas nakts kulminācija! A.Grauba ir apmierināts, vēl tikai pliko pelde. Tā kā plkst. ir jau 8:00, visi steidzam pa mašīnām – pat Raibais neizmanto iespēju samirkt aukstajā dīķī.

Kaut arī nebija viegli un silti vēl mazāk, mēs pārstāvējām VPDK “Daiļrade” un izbaudījām uz savas ādas, kā tas ir – būt filmu zvaigznei.

Teksts: Karīna & Solvita, foto: Jānis P. & Co.