“Tā kā manā skatījumā Cēsis ir visskaistākā pilsēta, kā arī mana dzimtā pilsēta, tad es ar lielu gandarījumu traucos šajā piedzīvojumā, ko sauc par Greizo kompasu. Tas bija īsts piedzīvojums visas dienas garumā, sākot jau ar ģērbšanos vergu skrandās, līdz pat drudžainai rezultātu gaidīšanai. Prieks neaprakstāms! Pats jautrākais bija garāmgājēju reakcija, mūs ieraugot. Visi centās mūs nofotogrāfēt vai iefilmēt, kā mēs striķī sasējušies ejam pa pilsētu. Tāpat arī tiesnešu reakcija un smaidi, mūs ieraugot kontrolpunktos. Tas viss dod enerģiju skriet ātrāk un lekt augstāk. :)” Tā par GK’17 saka Juris.
Tas bija īsts piedzīvojums visas dienas garumā, sākot jau ar ģērbšanos vergu skrandās, līdz pat drudžainai rezultātu gaidīšanai. Prieks neaprakstāms!
Šogad Greizas kompass (GK) atzīmēja 10. jubileju. VPDK “Daiļrade” GK piedalās vien 4 gadus, bet tas mums ir kļuvis par sezonas sākuma centrālo notikumu. Ir skaidrs, ka tajā jāpiedalās, un nenokavēt pieteikšanos – tā jau ir daļa no uzvaras. Šogad mums izdevās uzvarēt jau pirms pasākuma – tikām dalībnieku sarakstā. Nākamais posms ir sarežģītāks – jāizdomā, kā iedzīvināt rīkotāju pieteikto tēmu “Tirgus mode”. Mūsu radošās smadzenes Anda un Aija tam ķērās klāt nopietni, izmantojot kādas viņām vien zināmas metodes. Un risinājums bija rokā ātri vien.
Skaidrs, ka GK ir sacensības uz laiku. Bet skaidrs, ka mēs neesam nekādi atlēti. Tātad skaidrs – “jāspiež” uz skaistumu un radošumu. Un tā arī darījām. Mūsu uzstādītais mērķis – atkārtot jau divu mūsu dalības gadu panākumus, saņemot balvu par labākajiem tērpiem un noformējumu – tika sasniegts arī šoreiz.
Radošās komandas izdomātais, sagatavotais un dalībnieku izpildītais vergu tirgus bars sestdienas rītā ieradās brīnišķīgajās Cēsīs, satērpās skrandās (vergi) un goda drānās (kungi) un devās pretim savam liktenim. Vergi no 17. gadsimta jau nebūtu nekādi vergi, ja nebūtu tumši brūnām sejām, skrandās un Jupja sarūpētajiem piederības dēlīšiem kaklā. Un kungi nebūtu nekādi kungi, ja nebūtu košās hercoga Jēkaba laika drānās ar nelielām pātadziņām, lai visu to baru novaldītu. Tā kā septembra beigās bija jau stipri ienācies rudens, vergi bija daudz labāk un biezāk ģērbti nekā viņu vēsturiskie brāļi. Un mūsu kungi bija arī daudz vēlīgāki. Stipri nesita. Tikai nokliedzās “stāt!” un lika klanīties kontrolpunktu tienešiem.
Ar dziesmu un vienotā solī cauri senajai pilsētai
GK sākumpunkts bija Cēsu pilsdrupu estrādē. Kad ieradāmies laukumā, tas mudžēt mudžēja no dažādu laiku tirgotājiem, VID, PVD pārstāvjiem, dārzeņiem, augļiem, putniem, augstās tirgus modes noteicējiem un daudziem citiem personāžiem. Vergu andele sākās jau pirms GK atklāšanas, kad TDA “Liesma” supernaskās omītes labi samaksāja mūsu hercogam (Maziņajam) un nopirka vienu no mūsu skaistākajiem un veselīgākajiem vergiem. Labi, ka Hosē (Ivariņam) kaut kā izdevās aizlaisties no jaunajiem kungiem un laikus atgriezties mūsu pulciņā.
Saņēmuši pirmos uzdevumus, vienojāmies par stratēģiju un devāmies ceļā. Tuvojoties kontrolpunktiem, visi vergi piekabinājās pie kungu turētās virves, Džordžs (Juris) iedarbināja nemanāmu jauno laiku skaņas ierīci un, skanot vergu dziesmai https://www.youtube.com/watch?v=LOOWcnOrqaA, lēnīgi cienīgā gaitā iesoļojām kontrolpunktā. Pilsētā mūs pavadīja sajūsmas pilni skatieni, fotografēšanās ar vietējiem iedzīvotājiem un tienešiem. Jau no paša sākuma bija skaidrs, ka visus punktus dienas laikā neapgūsim, jo mūsu intelektuālā bagāža, aprīkojums un pats koptēls nepieļāva ātru spriņģošanu pa Cēsu ielām un laukumiem. Tā vietā mēs “izgājām” uz kvalitāti tajos punktos, kas gadījās ceļā. Piemēram, virves sasiešana no mūsu skrandām izdevās lieliska – mūsu sarežģītie un dažādām detaļām pilnie tērpi ļāva mums neizģērbties pilnīgi plikiem un tomēr salikt gandrīz pusotra simta metru garu apģērbu ķēdi.
Vergu bara sastāvā bija arī Skārletas aukle (Aija), kurai bija savas metodes sarunām ar kontrolpunktu tienešiem. Viņas maģiskais koferītis slēpa dažādus atspirdzinājumus un uzmundrinājumus sagurušajiem un nosalušajiem tienešiem. Mūsu slepenais ierocis bija arī pati mazākā dalībniece Rūta – vergu māmiņas baltais bērniņš – acīmredzams asiņu krustošanās paraugs. Mazā valdzināja tiesnešu sirdis un, iespējams, uz šo to ļāva pievērt acis.
Kamēr cāļi vēl olās…
Mūsu kājas Cēsīs nostaigāja vairākus desmitus tūkstošus soļu, dažus uzdevumus izpildījām izcili, citus ne. Bet mūs vienoja izcils komandas gars – vienotā ķēdē devāmies pretim visiem izaicinājumiem, no kuriem pēdējais un ilgākais bija finiša meklēšana. Nelielas dzirksteles, kas ceļojuma laikā uzšķīlās starp kungiem un vergiem tikai piedeva asumu un, iespējams, arī ātrumu, ar kādu virzījāmies.
Saguruši nonācām galapunktā un tikām pie gardumiem, kas deva spēku atpakaļceļam uz galvaspilsētu. Pa ceļam mēs – dažas no vergu bara –, vēl drānas nenoģērbušas un mutes nenomazgājušas, mazliet pamulsinājām Cēsu Rimi un Raganas Statoila pārdevējas.
Un vakarā – tradicionāli jautrā balle Sporta manēžā. Nebijām pārāk kuplā skaitā, bet tas mums netraucēja ne tikai godam izālēties grupas “Oranžās brīvdienas” turbofolka mazliet pancīgajās noskaņās, sagaidīt dīdžeja atsvaidzinošos ritmus, bet arī saņemt pelnīto godalgu par labākajiem tērpiem. Šogad žūriju apbūra vēl divi citi kolektīvi, kas dalīja otro vietu – košie “Dzīpara” vīnogu ķekari un ne mazāk košie un labi aprīkotie “Ritenīša” čigānu tabora pārstāvji. Iespējams, ka nākamajā gadā cīņa par vērtējumu dailes jomā būs vēl sīvāka. J
Paldies “Dardedzei” un Co par apbrīnojamo sparu un apņēmību, šo kolosālo pasākumu rīkojot jau 10. gadu! Mēs esam lieli GK fani un novēlam tam saules mūžu! Un neizsakāmi liels paldies pulciņa biedriem un atbalstītājiem!
Teksts: Kača, foto: Jupis