Balle vienmēr ir kā ķirsis uz tortes, kas sastāv no sūra darba biskvīta, koncertu pildījuma un paša galvenā 25 gadu jubilejas koncerta putukrējuma virsiņas.

Šoreiz ķirsi baudām četras dienas pēc koncerta, kas ir devušas laiku glīti saskrullēt matus, izgludināt goda drānas un atjaunot spēkus mežonīgiem dančiem. Kā jau tik nopietnas jubilejas pasākums, balle notiek greznā vietā – mūsu oficiālajās mājās – Mazajā Ģildē. Mums atvēlēta pati Lielā zāle, kur no vitrāžām noraugās, cik zīmīgi, tolaik pastāvošo 25 dažādu amatu brālību vecākie. Kā jau tik solīdā pasākumā pienākas, balle sākas ar runām un uzrunām no kolektīvu vadības puses un pagodinošu diplomu dalīšanas ilggadējiem un uzcītīgiem Daiļrades dejotājiem.

Pēc oficiālās daļas seko kopfoto, kurā apvienojas pašreizējie Daiļrades dejotāji, Zelta smiltis un bijušie dejotāji. NextDaiļrade šoreiz atstāta mājās. Esam milzumdaudz, nākas stāties cieši, cieši un vēl pēc laika foto atkārtot, jo uzrodas labāka gaisma. Dejotāju izklaidēm tiek piedāvāts arī fotostūrītis no ārzemēm izrakstītas fotogrāfes uzraudzībā, kas tiek aktīvi noslogots, fotografējoties dažādās kombinācijās un izmantojot piedāvātos dīvainos aksesuārus. Populārākie, liekas, ir divi izbāzti dalmācieši.

Blakus fotostūrītim ir iespēja gremdēties atmiņās, vērojot senus foto no kolektīva vēstures. Bieži bija dzirdami izsaucieni – „Paskaties, cik Laurītis tur jauns un tievs!” („Laurīša” vietā bija jebkurš no vecajiem dejotājiem), „Oooo, tas gan bija labs brauciens, izrādās, ka esam arī dejojuši!” u.tml. Brīžiem tiešām grūti noticēt, ka tik daudz piedzīvots un pārdzīvots un ka bijām tik jauni un tievi. Pat grūtu pateikt, kas bija vairāk – atmiņu kamola ritināšana dažādos Ģildes nostūros (klusa, vēsa un patīkama tam izrādījās pat tualete) ar sen nesatiktiem deju kolēģiem vai dejas, dejas, dejas grupas „The Citizens LV” muzikālajā noformējumā.

Katrā ziņā – mēs noturējām latiņu un, kā jau ierasts, devāmies prom no balles pēdējie. Iespējams, ka iemesls bija tas, ka mūsu sastāvam šoreiz pašiem dekorācijas bija jānovāc. Kamēr daļa pēdējo ballētāju cīnījās par taksometriem pie Ģildes ārdurvīm, čaklākie mūsu pulciņa dalībnieki visas dekorācijas saslēpa Baibiņas mašīnā un nozuda tālēs zilajās (lasi – turpināt pasākumu).

Anda, laimīgi padejojusi pēc gadu ilga pārtraukuma

Foto: Elena Tschuikow