Esam pieņēmuši izaicinājumu un gatavojamies Deju lielkoncertam “Saule vija zelta rotu” Daugavas stadionā 2021. gada vasarā! Svinēsim un izdejosim svētkus kopā ar bērniem!
Jau februārī paspējām sadejoties ar Mežciema pamatskolas bērnu deju kolektīvu “Irbe” 1.-2. klasi un 7.-9. klasi. Bija interesanti un nemaz nebija sarežģīti. Mums patika, tagad daudziem soļiem radās jēga un dejas stāsts kļuva pilnīgāks. Ar nepacietību gaidam, kad varēsim sadejoties arī citās dejās.

Tautas deju lielkoncerta mākslinieciskās idejas pamatā ir vainags. Lielkoncerta laikā četrās pīnēs tiks izdejots Saules gads no Jāņiem līdz Jāņiem, parādot, ka mūsu senči ir svinējuši ne tikai Vasaras saulgriežus jeb Jāņus, Ziemas saulgriežus jeb Ziemassvētkus un Lieldienas, bet bijušas arī daudzas citas svinamās dienas.
Arī mēs apgūstam dejas, kas dod mums iespēju nosvinēt un parādīt katra gadalaika tradīcijas un noskaņu!
Deja “Šī vietiņa man patika”ir gadskārtu mistērijai veltīta deja. Ik gadu ļaudis izdzīvo gadskārtas mistēriju, kurā RITS pārvēršas RITUĀLĀ, kas savij pagātni ar tagadni un dod milzīgu enerģijas plūsmu nākotnei. Senā gadskārta, kurā viss ir saskaņots ar Saules ritu, ir tradīcija, ko mūsu tauta saglabājusi no aizlaikiem.

“Deja ir Jāņu apdziedāšanās tradīcijas attēlošana. Vīri apdzied sievas, bet sievas – vīrus. Tā ir neiztrūkstoša vasaras saulgriežu norise, kas ir dzīva vēl šodien. Tiek apdziedāts un izjokots sievas un vīra izskats, uzvedība un tikumi, beigās atrodot kopīgu valodu un sadziedoties. Tā ir dzīves un tradīciju svinēšana!” stāsta dejas horeogrāfe un virsvadītāja Dagmāra Bārbale.

Deja “Lēni augu pie māmiņas” ir deja, kas veltīta ģimenei un tradīciju nodošanai no paaudzes paaudzē.

“Mātes siltais apskāviens un mīļais smaids, tēva stiprās rokas ir bērnības spilgtākās atmiņas. Ģimene – tā ir vide, kurā iemācīties vērtības, kas būtiskas tālākajā dzīvē.Nenoliedzami – stipru ģimeņu veidošana prasa pūles. Ģimene ir svētīta, ja ikkatrs dod savu ieguldījumu tās stiprināšanā. Ģimene – dzīves pamats, šīs zemes stabilitātes izjūta pie nosacījuma, ja vieno savstarpējā mīlestības, dzīves gudrības un tikuma nemanāma ieaudzināšana ar savu piemēru.” stāsta dejas virsvadītāja Indra Ozoliņa. “Dejas horeogrāfe Arta Melnalksne mērķtiecīgi veidojusi deju tā, lai dejā atspoguļotos mīļas un stipras ģimenes ainiņa. Izdejojot šo stāstu neviens nepaliek vienaldzīgs. Paldies Artai Melnalksnei par tautā mīlētu deju!”

Svinēt rudeni ar deju “Rudens Māra”. Rudens Māra zināma arī kā Pļaujas svētki. Šajā dienā visi tie, kas vasaru gulējuši klētīs, šķūņos un āra namos, pārceļas uz istabām.
“Tas ir laiks, kad kļavās un bērzos iezogas rudens, kad visi rudens lauku darbi nupat, nupat būs padarīti. Dabā līdztekus jaušams vasaras siltums un rudens dzestrums. Ļaudis sanāk no lauku darbiem, satiekas, lai ģimeniskā lokā dotos mājās un gatavotos ziemas atnākšanai.” stāsta dejas veidotāja un virsvadītāja Dagmāra Bārbale.

Svinēt ziemu ar deju “Ziemas saulgrieži” – kustība, rituāls, kurā ikkatrs ir tā dalībnieks. Šajos svētkos svarīgs ir viss, ieskaitot priekšdarbus – mājas un sētas tīrīšanu un rotāšanu.

Dejā “Ziemas Saulgrieži” pieaugušie stāsta bērniem par Ziemas saulgriežu tuvošanos, par šo svētku nozīmi, par tradīcijām ar bagātīgi klāto svētku galdu. Tomēr šajā dejā vissvarīgākā ir tieši saules kustības attēlošana, kas saulstāvju laikā gandrīz nemaina savu atrašanos, bet pēc ziemas saulgriežiem kāpj arvien augstāk, pakāpeniski pagarinot dienas gaišo laiku. Dziedot un izdejojot tautas dziesmas, vecāki iemāca bērniem, kādas tradīcijas jāiedibina ģimenes mājā, lai tajā ienāktu svētība un saticība, jo nekas nevar būt spēcīgāks par to, kas gadu simteņiem pārbaudīts un devis spēku mūsu senčiem,” tā par deju teic tās horeogrāfe un virsvadītāja Dagmāra Bārbale.

Svinēt pavasari ar deju “ČIMARU ČAMARU”, kad saule ir tik augstu pakāpusies un dienas garums ir tik liels, ka sāk pārspēt nakti, tad svin Lielo dienu. Tie ir pavasara saulgrieži, ko svin par godu pavasara un saules atnākšanai, kuros ar rituāla darbībām mēģina palīdzēt zemes atmodai un jau laikus nodrošināt zemes auglību un veicināt tās svētību.
Latviešu gads sastāv no svinībām. Visu gadu svinam. Svinam Sauli.

Vairāk par svētkiem šeit: www.nacgavilet.lv